"Spriganis" Prāgā

09.2006

Šovasar deju kolektīvs "Spriganis" devās uz Čehiju, kur ar deju programmu pārstāvēja Latviju 10 jauno Eiropas Savienības valstu prezentāciju vakarā Austrijas kultūras centrā Prāgā. Bijām sagatavojuši aptuveni stundu garu programmu, kurā bez dejām vēl ar projektoru bijām paredzējuši atainot Latvijas dabu, seno lauku dzīvi un arī katrai dejai atbilstoši sameklēto attēlu.
Tā kā mūsu kultūras namam ir bagāta tautas tērpu kolekcija, tad centāmies parādīt arī to, svinīgos un smagos Alsungas tērpus izrādot tādās dejās kā "Ik rudeni valodiņa", "Ģērbies, saule sudrabota", "Uz priekšu, Kurzeme!", "Uguns vārdi" un, lēnām kāpinot tempu pārejot uz draiskākām dejām - "Šķūdi, rūdi", "Ak, Grietiņ", "Pieci vilki kazu rāja", "Krakovjaks" un "Lulla", uzvelkam vieglos lībiešu un Zemgales tērpus.

Kādā rītā notiek mēģinājums. Dejošana ir baznīcas iekšpagalmā uz ideāli gluda bruģīša. Esam apmierināti, vietas pietiek, kājas neslīd, un sienas visapkārt (dejotājiem, brīvā dabā dejojot, mēdz piemesties topogrāfiskais idiotisms, jo pierasts jau dejot uz skatuves, kuru no trim pusēm apņem sienas). Bet diemžēl līdz vakaram mūsu labā oma pazūd, jo tiek prasīts saīsināt koncertu uz 30 minūtēm. Nevaram izlemt, kuru no 14 sagatavotajām dejām nu sviest ārā, jo patiesībā viss ir salikts pa minūtēm, sekundēm, lai varētu paspēt pārģērbties. Un beigās izrādās, ka solītais projektors arī nav sagādāts. Godīgi sakot, dažam labam garastāvoklis ir tā samaitāts, ka negribas pat vairs dejot. Bet saņemamies un nodejojam pēc labākās sirdsapziņas. Neraugoties uz visiem nepatīkamajiem starpgadījumiem, esam aizkustinājuši visai stīvo publiku (vēstniecību darbiniekus). Latvijas vēstniecības darbinieks Edgars Bondars saņēmis pateicības par jauko Latvijas prezentācijas koncertu un jautājumu, kā gan vēstniecība varējusi atļauties veselu deju ansambli apmaksāt, jo, izrādās, ka pārējo valstu priekšnesumi ir tik īsi un mazskaitliski nelielā finansējuma dēļ. Nodomājām – Ak Dievs, kādi mēs esam muļķi vai patrioti, atbraucām par savu naudu un nodejojām par velti. Kā gandarījumu saņēmām uzaicinājumu uz Latvijas vēstniecību Prāgā, kur pēc pateicības runas un neliela mielastiņa vēl arī tiekam izvadāti pa vēstniecības ēku.

Prāgā mēs pavadām 3 dienas, un bez minētās kultūras programmas mums šeit vēl ir paredzēta diezgan plaša ekskursiju programma. Redzam gan muzikālās strūklakas, gan Zelta ieliņu, Kārļa tiltu, seno Rātsnamu ar pasaulslavenajiem kurantiem, iegriežamies arī krietnā kareivja Šveika krodziņā "U Kaliha". Un lai gan ceļojumā esam devušies ar firmas "Rīgas tūristi" sagādāto autobusu un gida Vitolda pavadībā, Prāgā mums ir vietējais gids Valdis un pārvietojamies mēs ar metro un, protams, arī daudz staigājam ar kājām. Šo trīs dienu laikā Valdis mūs ir pārliecinājis, ka metro patiešām ir pats ērtākais pārvietošanās līdzeklis Prāgā. Nu nedzīvojāmies mēs tikai pa Prāgu, apskatām arī pārējo Čehiju. Pa ceļam, izbraucienā uz viduslaiku pilsētiņu Česke Krumlovu, iegriežamies Hlubokā un apskatām tās pili, kura ir slavena ar kokgriezumiem rotātajām istabām. Kokgriezumi ir saglabājušies no pašiem pils pirmsākumiem un ir ļoti labā stāvoklī. Katru ziemu pils apmeklētājiem tiek slēgta, jo kokgriezumi tiek pārklāti ar speciālu koksnes aizsarglīdzekli, kura recepte tiek turēta noslēpumā. Pilī redzam vienu unikālu eksponātu – pirmo putekļusūcēju, ar kuru parasti strādājuši divi cilvēki, viens griezis rokturi, otrs darbojies ar šļūteni.

Mājup braucot, Vitolds mūs ieved Čehijas paradīzē – Anršpakas klintīs. Tādas dīvainas klintis, tievas, garas, apaļiem galiem, kā pirkstiņi slejas debesīs. Gids brīdina, ka kāpiens nebūt nav viegls un ir pat bīstams, ja neuzmanās, un daži, uzkāpuši pirmajā pirkstiņā, arī tālāk ceļu vairs neturpina. Drosmīgākie turpina ceļu un atgriezušies jūtas noguruši, bet laimīgi. Neskatoties uz mazajām ķibelēm, visā visumā ar ceļojumu jūtamies apmierināti.

Deju kolektīva "Spriganis" dalībniece
Ilze Rozenberga